Declinatore / Coniugatore Latino
FORMA PASSIVA: |
INDICATIVO |
PRESENTE |
I sing. | convēlor |
II sing. | convēlāris, convēlāre |
III sing. | convēlātur |
I plur. | convēlāmur |
II plur. | convēlamĭni |
III plur. | convēlantur |
IMPERFETTO |
I sing. | convēlābar |
II sing. | convēlabāris, convēlabāre |
III sing. | convēlabātur |
I plur. | convēlabāmur |
II plur. | convēlabamĭni |
III plur. | convēlabantur |
FUTURO SEMPLICE |
I sing. | convēlābor |
II sing. | convēlabĕris, convēlabĕre |
III sing. | convēlabĭtur |
I plur. | convēlabĭmur |
II plur. | convēlabimĭni |
III plur. | convēlabuntur |
PERFETTO |
I sing. | convelatus, –a, –um sum |
II sing. | convelatus, –a, –um es |
III sing. | convelatus, –a, –um est |
I plur. | convelati, –ae, –a sumus |
II plur. | convelati, –ae, –a estis |
III plur. | convelati, –ae, –a sunt |
PIUCHEPERFETTO |
I sing. | convelatus, –a, –um eram |
II sing. | convelatus, –a, –um eras |
III sing. | convelatus, –a, –um erat |
I plur. | convelati, –ae, –a eramus |
II plur. | convelati, –ae, –a eratis |
III plur. | convelati, –ae, –a erant |
FUTURO ANTERIORE |
I sing. | convelatus, –a, –um ero |
II sing. | convelatus, –a, –um eris |
III sing. | convelatus, –a, –um erit |
I plur. | convelati, –ae, –a erimus |
II plur. | convelati, –ae, –a eritis |
III plur. | convelati, –ae, –a erunt |
PRESENTE |
I sing. | convēler |
II sing. | convēlēris, convēlēre |
III sing. | convēlētur |
I plur. | convēlēmur |
II plur. | convēlemĭni |
III plur. | convēlentur |
IMPERFETTO |
I sing. | convēlārer |
II sing. | convēlarēris, convēlarēre |
III sing. | convēlarētur |
I plur. | convēlarēmur |
II plur. | convēlaremĭni |
III plur. | convēlarentur |
PERFETTO |
I sing. | convelatus, –a, –um sim |
II sing. | convelatus, –a, –um sis |
III sing. | convelatus, –a, –um sit |
I plur. | convelati, –ae, –a simus |
II plur. | convelati, –ae, –a sitis |
III plur. | convelati, –ae, –a sint |
PIUCHEPERFETTO |
I sing. | convelatus, –a, –um essem |
II sing. | convelatus, –a, –um esses |
III sing. | convelatus, –a, –um esset |
I plur. | convelati, –ae, –a essemus |
II plur. | convelati, –ae, –a essetis |
III plur. | convelati, –ae, –a essent |
IMPERATIVO |
PRESENTE |
II sing. | convēlāre |
II plur. | convēlamĭni |
FUTURO |
II sing. | convēlātor |
III sing. | convēlātor |
II plur. | – |
III plur. | convēlantor |
PARTICIPIO |
PERFETTO |
convelatus, –a, –um |
INFINITO |
PRESENTE |
convēlāri |
PERFETTO |
Singolare: | convelatus, –a, –um esse |
Plurale: | convelati, –ae, –a esse |
FUTURO |
convelatum esse |
GERUNDIVO |
convēlandus, –a, –um |
SUPINO |
convelatu |
Sfoglia il dizionario
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:CONVELOR100}}
---CACHE---
|
I nostri siti:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|