Declinatore / Coniugatore Latino
| PRESENTE |
| I sing. | inrētĭo |
| II sing. | inrētis |
| III sing. | inrētit |
| I plur. | inrētīmus |
| II plur. | inrētītis |
| III plur. | inrētĭunt |
| IMPERFETTO |
| I sing. | inrētiēbam |
| II sing. | inrētiēbas |
| III sing. | inrētiēbat |
| I plur. | inrētiebāmus |
| II plur. | inrētiebātis |
| III plur. | inrētiēbant |
| FUTURO SEMPLICE |
| I sing. | inrētĭam |
| II sing. | inrētĭes |
| III sing. | inrētĭet |
| I plur. | inrētiēmus |
| II plur. | inrētiētis |
| III plur. | inrētĭent |
| PERFETTO |
| I sing. | inretii o inretivi |
| II sing. | inretiisti o inretivisti |
| III sing. | inretiit o inretivit |
| I plur. | inretiĭmus o inretivĭmus |
| II plur. | inretiistis o inretivistis |
| III plur. | inretiērunt o inretivērunt, ēre |
| PIUCHEPERFETTO |
| I sing. | inretiĕram o inretivĕram |
| II sing. | inretiĕras o inretivĕras |
| III sing. | inretiĕrat o inretivĕrat |
| I plur. | inretierāmus o inretiverāmus |
| II plur. | inretierātis o inretiverātis |
| III plur. | inretiĕrant o inretivĕrant |
| FUTURO ANTERIORE |
| I sing. | inretiĕro o inretivĕro |
| II sing. | inretiĕris o inretivĕris |
| III sing. | inretiĕrit o inretivĕrit |
| I plur. | inretierĭmus o inretiverĭmus |
| II plur. | inretierĭtis o inretiverĭtis |
| III plur. | inretiĕrint o inretivĕrint |
| PRESENTE |
| I sing. | inrētĭam |
| II sing. | inrētĭas |
| III sing. | inrētĭat |
| I plur. | inrētiāmus |
| II plur. | inrētiātis |
| III plur. | inrētĭant |
| IMPERFETTO |
| I sing. | inrētīrem |
| II sing. | inrētīres |
| III sing. | inrētīret |
| I plur. | inrētirēmus |
| II plur. | inrētirētis |
| III plur. | inrētīrent |
| PERFETTO |
| I sing. | inretiĕrim o inretivĕrim |
| II sing. | inretiĕris o inretivĕris |
| III sing. | inretiĕrit o inretivĕrit |
| I plur. | inretierĭmus o inretiverĭmus |
| II plur. | inretierĭtis o inretiverĭtis |
| III plur. | inretiĕrint o inretivĕrint |
| PIUCHEPERFETTO |
| I sing. | inretiissem o inretivissem |
| II sing. | inretiisses o inretivisses |
| III sing. | inretiisset o inretivisset |
| I plur. | inretiissēmus o inretivissēmus |
| II plur. | inretiissētis o inretivissētis |
| III plur. | inretiissent o inretivissent |
| IMPERATIVO |
| PRESENTE |
| II sing. | inrēti |
| II plur. | inrētīte |
| FUTURO |
| II sing. | inrētīto |
| III sing. | inrētīto |
| II plur. | inrētitōte |
| III plur. | inrētiunto |
 |
| PARTICIPIO |
| PRESENTE |
| inrētiens, –ientis |
| FUTURO |
| inretitūrūs, –a, –ūm |
| INFINITO |
| PRESENTE |
| inrētīre |
| PERFETTO |
| inretiisse o inretivisse |
| FUTURO |
| Singolare: | inretitūrūm, –am, –ūm esse |
| Plurale: | inretitūros, –as, –a esse |
| GERUNDIO |
| Genitivo: | inrētiendi |
| Dativo: | inrētiendo |
| Accusativo: | ad inrētiendum |
| Ablativo: | inrētiendo |
| SUPINO |
| inretitum |
Vedi la forma passiva di questo lemma
Sfoglia il dizionario
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:INRETIO100}}
---CACHE---
|
I nostri siti:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|
