Declinatore / Coniugatore Latino
FORMA PASSIVA: |
INDICATIVO |
PRESENTE |
I sing. | affirmor |
II sing. | affirmāris, affirmāre |
III sing. | affirmātur |
I plur. | affirmāmur |
II plur. | affirmamĭni |
III plur. | affirmantur |
IMPERFETTO |
I sing. | affirmābar |
II sing. | affirmabāris, affirmabāre |
III sing. | affirmabātur |
I plur. | affirmabāmur |
II plur. | affirmabamĭni |
III plur. | affirmabantur |
FUTURO SEMPLICE |
I sing. | affirmābor |
II sing. | affirmabĕris, affirmabĕre |
III sing. | affirmabĭtur |
I plur. | affirmabĭmur |
II plur. | affirmabimĭni |
III plur. | affirmabuntur |
PERFETTO |
I sing. | affirmatus, –a, –um sum |
II sing. | affirmatus, –a, –um es |
III sing. | affirmatus, –a, –um est |
I plur. | affirmati, –ae, –a sumus |
II plur. | affirmati, –ae, –a estis |
III plur. | affirmati, –ae, –a sunt |
PIUCHEPERFETTO |
I sing. | affirmatus, –a, –um eram |
II sing. | affirmatus, –a, –um eras |
III sing. | affirmatus, –a, –um erat |
I plur. | affirmati, –ae, –a eramus |
II plur. | affirmati, –ae, –a eratis |
III plur. | affirmati, –ae, –a erant |
FUTURO ANTERIORE |
I sing. | affirmatus, –a, –um ero |
II sing. | affirmatus, –a, –um eris |
III sing. | affirmatus, –a, –um erit |
I plur. | affirmati, –ae, –a erimus |
II plur. | affirmati, –ae, –a eritis |
III plur. | affirmati, –ae, –a erunt |
PRESENTE |
I sing. | affirmer |
II sing. | affirmēris, affirmēre |
III sing. | affirmētur |
I plur. | affirmēmur |
II plur. | affirmemĭni |
III plur. | affirmentur |
IMPERFETTO |
I sing. | affirmārer |
II sing. | affirmarēris, affirmarēre |
III sing. | affirmarētur |
I plur. | affirmarēmur |
II plur. | affirmaremĭni |
III plur. | affirmarentur |
PERFETTO |
I sing. | affirmatus, –a, –um sim |
II sing. | affirmatus, –a, –um sis |
III sing. | affirmatus, –a, –um sit |
I plur. | affirmati, –ae, –a simus |
II plur. | affirmati, –ae, –a sitis |
III plur. | affirmati, –ae, –a sint |
PIUCHEPERFETTO |
I sing. | affirmatus, –a, –um essem |
II sing. | affirmatus, –a, –um esses |
III sing. | affirmatus, –a, –um esset |
I plur. | affirmati, –ae, –a essemus |
II plur. | affirmati, –ae, –a essetis |
III plur. | affirmati, –ae, –a essent |
IMPERATIVO |
PRESENTE |
II sing. | affirmāre |
II plur. | affirmamĭni |
FUTURO |
II sing. | affirmātor |
III sing. | affirmātor |
II plur. | – |
III plur. | affirmantor |
PARTICIPIO |
PERFETTO |
affirmatus, –a, –um |
INFINITO |
PRESENTE |
affirmāri |
PERFETTO |
Singolare: | affirmatus, –a, –um esse |
Plurale: | affirmati, –ae, –a esse |
FUTURO |
affirmatum esse |
GERUNDIVO |
affirmandus, –a, –um |
SUPINO |
affirmatu |
Sfoglia il dizionario
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:AFFIRMOR100}}
---CACHE---
|
I nostri siti:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|