Declinatore / Coniugatore Latino
FORMA PASSIVA: |
INDICATIVO |
PRESENTE |
I sing. | ăbōmĭnor |
II sing. | ăbōmĭnāris, ăbōmĭnāre |
III sing. | ăbōmĭnātur |
I plur. | ăbōmĭnāmur |
II plur. | ăbōmĭnamĭni |
III plur. | ăbōmĭnantur |
IMPERFETTO |
I sing. | ăbōmĭnābar |
II sing. | ăbōmĭnabāris, ăbōmĭnabāre |
III sing. | ăbōmĭnabātur |
I plur. | ăbōmĭnabāmur |
II plur. | ăbōmĭnabamĭni |
III plur. | ăbōmĭnabantur |
FUTURO SEMPLICE |
I sing. | ăbōmĭnābor |
II sing. | ăbōmĭnabĕris, ăbōmĭnabĕre |
III sing. | ăbōmĭnabĭtur |
I plur. | ăbōmĭnabĭmur |
II plur. | ăbōmĭnabimĭni |
III plur. | ăbōmĭnabuntur |
PERFETTO |
I sing. | abominatus, –a, –um sum |
II sing. | abominatus, –a, –um es |
III sing. | abominatus, –a, –um est |
I plur. | abominati, –ae, –a sumus |
II plur. | abominati, –ae, –a estis |
III plur. | abominati, –ae, –a sunt |
PIUCHEPERFETTO |
I sing. | abominatus, –a, –um eram |
II sing. | abominatus, –a, –um eras |
III sing. | abominatus, –a, –um erat |
I plur. | abominati, –ae, –a eramus |
II plur. | abominati, –ae, –a eratis |
III plur. | abominati, –ae, –a erant |
FUTURO ANTERIORE |
I sing. | abominatus, –a, –um ero |
II sing. | abominatus, –a, –um eris |
III sing. | abominatus, –a, –um erit |
I plur. | abominati, –ae, –a erimus |
II plur. | abominati, –ae, –a eritis |
III plur. | abominati, –ae, –a erunt |
PRESENTE |
I sing. | ăbōmĭner |
II sing. | ăbōmĭnēris, ăbōmĭnēre |
III sing. | ăbōmĭnētur |
I plur. | ăbōmĭnēmur |
II plur. | ăbōmĭnemĭni |
III plur. | ăbōmĭnentur |
IMPERFETTO |
I sing. | ăbōmĭnārer |
II sing. | ăbōmĭnarēris, ăbōmĭnarēre |
III sing. | ăbōmĭnarētur |
I plur. | ăbōmĭnarēmur |
II plur. | ăbōmĭnaremĭni |
III plur. | ăbōmĭnarentur |
PERFETTO |
I sing. | abominatus, –a, –um sim |
II sing. | abominatus, –a, –um sis |
III sing. | abominatus, –a, –um sit |
I plur. | abominati, –ae, –a simus |
II plur. | abominati, –ae, –a sitis |
III plur. | abominati, –ae, –a sint |
PIUCHEPERFETTO |
I sing. | abominatus, –a, –um essem |
II sing. | abominatus, –a, –um esses |
III sing. | abominatus, –a, –um esset |
I plur. | abominati, –ae, –a essemus |
II plur. | abominati, –ae, –a essetis |
III plur. | abominati, –ae, –a essent |
IMPERATIVO |
PRESENTE |
II sing. | ăbōmĭnāre |
II plur. | ăbōmĭnamĭni |
FUTURO |
II sing. | ăbōmĭnātor |
III sing. | ăbōmĭnātor |
II plur. | – |
III plur. | ăbōmĭnantor |
PARTICIPIO |
PERFETTO |
abominatus, –a, –um |
INFINITO |
PRESENTE |
ăbōmĭnāri |
PERFETTO |
Singolare: | abominatus, –a, –um esse |
Plurale: | abominati, –ae, –a esse |
FUTURO |
abominatum esse |
GERUNDIVO |
ăbōmĭnandus, –a, –um |
SUPINO |
abominatu |
Sfoglia il dizionario
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:ABOMINOR100}}
---CACHE---
|
I nostri siti:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|