Declinatore / Coniugatore Latino
FORMA PASSIVA: |
INDICATIVO |
PRESENTE |
I sing. | obcursor |
II sing. | obcursāris, obcursāre |
III sing. | obcursātur |
I plur. | obcursāmur |
II plur. | obcursamĭni |
III plur. | obcursantur |
IMPERFETTO |
I sing. | obcursābar |
II sing. | obcursabāris, obcursabāre |
III sing. | obcursabātur |
I plur. | obcursabāmur |
II plur. | obcursabamĭni |
III plur. | obcursabantur |
FUTURO SEMPLICE |
I sing. | obcursābor |
II sing. | obcursabĕris, obcursabĕre |
III sing. | obcursabĭtur |
I plur. | obcursabĭmur |
II plur. | obcursabimĭni |
III plur. | obcursabuntur |
PERFETTO |
I sing. | obcursatus, –a, –um sum |
II sing. | obcursatus, –a, –um es |
III sing. | obcursatus, –a, –um est |
I plur. | obcursati, –ae, –a sumus |
II plur. | obcursati, –ae, –a estis |
III plur. | obcursati, –ae, –a sunt |
PIUCHEPERFETTO |
I sing. | obcursatus, –a, –um eram |
II sing. | obcursatus, –a, –um eras |
III sing. | obcursatus, –a, –um erat |
I plur. | obcursati, –ae, –a eramus |
II plur. | obcursati, –ae, –a eratis |
III plur. | obcursati, –ae, –a erant |
FUTURO ANTERIORE |
I sing. | obcursatus, –a, –um ero |
II sing. | obcursatus, –a, –um eris |
III sing. | obcursatus, –a, –um erit |
I plur. | obcursati, –ae, –a erimus |
II plur. | obcursati, –ae, –a eritis |
III plur. | obcursati, –ae, –a erunt |
PRESENTE |
I sing. | obcurser |
II sing. | obcursēris, obcursēre |
III sing. | obcursētur |
I plur. | obcursēmur |
II plur. | obcursemĭni |
III plur. | obcursentur |
IMPERFETTO |
I sing. | obcursārer |
II sing. | obcursarēris, obcursarēre |
III sing. | obcursarētur |
I plur. | obcursarēmur |
II plur. | obcursaremĭni |
III plur. | obcursarentur |
PERFETTO |
I sing. | obcursatus, –a, –um sim |
II sing. | obcursatus, –a, –um sis |
III sing. | obcursatus, –a, –um sit |
I plur. | obcursati, –ae, –a simus |
II plur. | obcursati, –ae, –a sitis |
III plur. | obcursati, –ae, –a sint |
PIUCHEPERFETTO |
I sing. | obcursatus, –a, –um essem |
II sing. | obcursatus, –a, –um esses |
III sing. | obcursatus, –a, –um esset |
I plur. | obcursati, –ae, –a essemus |
II plur. | obcursati, –ae, –a essetis |
III plur. | obcursati, –ae, –a essent |
IMPERATIVO |
PRESENTE |
II sing. | obcursāre |
II plur. | obcursamĭni |
FUTURO |
II sing. | obcursātor |
III sing. | obcursātor |
II plur. | – |
III plur. | obcursantor |
PARTICIPIO |
PERFETTO |
obcursatus, –a, –um |
INFINITO |
PRESENTE |
obcursāri |
PERFETTO |
Singolare: | obcursatus, –a, –um esse |
Plurale: | obcursati, –ae, –a esse |
FUTURO |
obcursatum esse |
GERUNDIVO |
obcursandus, –a, –um |
SUPINO |
obcursatu |
Sfoglia il dizionario
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:OBCURSOR100}}
---CACHE---
|
I nostri siti:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|